Pāri Stīgām - Normunds Rutulis

Ubags dalīja prieku uz ielas

Vecā vijole raudāja līdz

Par to, kas palicis pāri

No viņa salauztās sirds

Ne par svešu ļaužu zeltu

Ne par baltu, baltu velti

Nevar nopirkt tādu spēku

Kas mūs atkal saulē celtu

Vijoles lociņš, vijoles lociņš kā liktenis

Pāri stīgām, pāri stīgām kā dvēselēm slīd

Tu mana apsolītā zeme

Tu manu balto rožu dārzs

Man aizlūzt balss par tevi dziedāt

Es zinu sāp, tev ļoti sāp

Sāp sirmo ļaužu raupjās rokas

Kad žēlastības maizi lūdz

Tā viņu nopelnītā alga

Miers tikai mūža mājās būs